Atkarības profilakse un sabiedrības izglītošana

Pirmais no Azartspēļu pamatnostādņu rīcības virzieniem ir Atkarības profilakse, preventīvie, problemātiskā spēlētāja atbalsts un sabiedrības izglītojoši pasākumi. Šis virziens sastāv no 27 uzdevumiem. Tos visus mēs neapskatīsim, bet izcelsim AKazino skatījumā galvenos.

Īstenot valsts mēroga sabiedrības informēšanas pasākumus par procesu atkarības riskiem un pieejamo palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no procesu atkarības.

Ļoti liela sabiedrības daļa nezina par tādu atkarības veidu, kā procesu atkarība, kas nav tika atkarības no azartspēlēm, bet var būt arī atkarība no viedierīcēm, sociālajiem tīkliem vai datorspēlēm. Jau 2019. gadā Veselības ministrija publicēja savu pētījumu par procesu atkarībām, kurā ļoti detalizēti aprakstīja Latvijas iedzīvotāju paradumus saistībā ar azartspēlēm un loterijām, un ne tikai. Sabiedrībā valda uzskats “Nu, vienkārši nespēlē!”, kas ir maldīgs, jo procesu atkarība ir tāda pati atkarība, kā atkarība no nikotīna, alkohola vai citām narkotiskām vielām. Tas, ka cilvēks nevar tā vienkārši nesmēķēt, ir visiem saprotams, bet tas, ka nevar nespēlēt, nav saprotams. Sabiedrība ir jāizglīto par procesu atkarībām.

Pilnveidot valsts mēroga sabiedrības informēšanas pasākumus par IAUI piedāvātajiem psihologu pakalpojumiem, pašatteikušos personu/spēlētāju reģistru (Atkarības profilakse).

Publiskajā telpā nav izskanējusi gandrīz nekāda informācijas par psihologa pakalpojumu pieejamību vai pašatteikušos personu/spēlētāju reģistru – PIPARS. Azartspēļu inspekcija nav darījusi pilnīgi neko vai arī ir darījusi ļoti maz, lai sasniegtu personas, kurām ir problēmas kontrolēt savu spēli. Tajā pašā laikā Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība ir uzsākusi informatīvu kampaņu par pašatteikušos personu reģistru. Tas, ka pašatteikušos personu reģistrā ir iekļautas aptuveni 16’000 personas, ir pašu azartspēļu operatoru nopelns, nevis Azartspēļu inspekcijas. Šādas personas, kuras nespēj kontrolēt savu spēli, nav vajadzīgas nopietniem azartspēļu operatoriem. Kā arī šāda kampaņa tikai mazinās spriedzi sabiedrībā pret azartspēļu nozari.

Noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs  no 21 gada vecuma.

Šis uzdevums ir viens galvenajiem, kas ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk. Azartspēles ir izklaide, kura prasa naudas līdzekļus. Ja personai naudas līdzekļus dod vecāki, tad tai nav jāpiedalās azartspēles. Kā arī 18 gadus veca persona var ātri tikt pie vieglās ātro kredītu naudas, lai tikai uzspēlētu spēļu automātus, tādā veidā sabojājot savu turpmāko kredītvēsturi un nākotnē tas var radīt ļoti lielas problēmām. Tomēr 18 gadu vecumam un 21 gada vecumam ir ļoti liela atšķirība savu pieņemto lēmumu un to radīto seku izvērtēšanā. Ja 18 gados gandrīz visi dzīvo ar saviem vecākiem, kas par tiem rūpējas, tad 21 gada vecumā persona jau ir ieguvusi kādu finansiālo mācību un spēj pieņemt patstāvīdus lēmumus un saprast, cik daudz līdzekļu veltīt izklaidei, bet cik daudz citiem ikdienas tēriņiem.

Normatīvajos aktos noteikt vecuma ierobežojumu piedalīties izlozēs personām, kas nav sasniegušas 18 gadus, nodrošinot personu apliecinošu dokumentu pārbaudi tirdzniecības vietās.

Šodien valda pilnīgs absurds, ka nokasāmās vai citas loterijas biļetes nav ieteicams iegādāties personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem. Un tas viss ir tikai ieteikuma formā. Loterijas ir pieejamas nepilngadīgām personām un šīs personas arī izmanto to pieejamību. Beidzot tiks kaut daļēji sakārtots loterijas biļešu pieejamības jautājums. Turpmāk būtu nepieciešams ieviest arī daļējus ierobežojumus, kas tiktu arī attiecināmas uz loteriju reklāmām. 

Normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu darba laikam azartspēlēm (Atkarības profilakse), sākot no 6.00 līdz 9.00, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.

Spēlētājam ir jādod atdzišanas periods (angliski “cool down”), jo spēlējot azartspēles bieži pazūd laika izjūta un vēlme atspēlēties var spēlētāju iedzīt neparedzētos tēriņos. Ierobežojot darba laiku tiks panāks piespiedu nespēlēšanas periods, kurā spēlētājs var izvēdināt galvu un pieņemt lēmumu neturpināt spēli. AKazino uzskata, ka šim periodam vajadzētu būt no 4.00 līdz 9.00. un tas ir attiecināms uz visa veida azartspēlēm, izņemot sporta likmes un totalizatorus.

Ieviest “zemes” azartspēļu  spēlētāju personificētās “gudrās kartes” (ang. smart card). Normatīvajos aktos noteikt prasības “zemes” azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka spēlētāja reģistrācijas posmā spēlētājs var pēc noklusējuma noteikt naudas depozīta maksimālās summas ierobežojumus, kā arī pagaidu ierobežojumus.

Klasiskajās azartspēlēs jeb zemes azartspēlēs nestrādā pilnīgi nekādi drošas spēles rīki, kas ir tik ļoti izplatīti interaktīvajā vidē. Spēlētājam nav iespējams uzstādīt nekādu limitu, kas to aizsargātu pret pārmērīgu aizraušanos un nepamatotiem tēriņiem. Kartes būtu efektīvas tikai tajos gadījumos, ja visiem zemes azartspēļu organizētājiem uzliktu par pienākumu aprīkot savas iekārtas ar tikai un vienīgi “Cashless” sistēmu, kas paredz, ka spēļu automāts nepieņem un neizdod skaidru naudu. Iespējams ir spēlēt tikai un vienīgi ar klienta karti. Ja spēlētājs ir sasniedzis iestatīto limitu, tad tas vairs nevar spēlēt tālāk. Nākošais solis būtu ieviest kopējo “Cashless” sistēmu visiem zemes azartspēļu organizētājiem, kurā uzstādīt limitu un, pēc limita sasniegšanas, spēlētājs nevarētu doties uz nākošo spēļu zāli un turpināt savu spēli tur.

Noteikt normatīvajā regulējumā ierobežojumu azartspēļu spēlēšanas laikā alkohola piedāvāšanai par brīvu (Atkarības profilakse).

Saskaņā ar alkohola aprites likuma 6. pantu – Aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti (izņemot degustāciju), kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Nevienā spēļu zālē alkohols netiek izsniegts bez maksas, par to vienmēr kāds samaksā. Gandrīz visiem zemes azartspēļu operatoriem ir arī radniecisks bāra uzņēmums, kurš piestāda rēķinu par azartspēļu spēlētāju “bezmaksas” izdzerto alkoholu. Šo rēķinu apmaksā azartspēļu uzņēmums. Kā arī alkohola degustācijas ir aizliegtas ārpus nodalītās tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonas. Tā kā spēļu zālēs alkohola tirdzniecība notiek bāra zonā, kas nav pašapkalpošanās zona, tad par degustācijām tās nevar nosaukt. Diemžēl, bet šim uzdevums nestrādās, jo viegli tiks apiets.