Latvijas Loto

Kas ir Latvijas Loto?

Valsts Akciju Sabiedrība “Latvijas Loto” ir vienīgais uzņēmums Latvijas teritorijā, kas drīkst organizēt loterijas un izlozes. Latvijas Loto vienīgais īpašnieks ir Latvijas valsts. Loto pirmsākumi ir meklējami stipri pirms valsts neatkarības iegūšanas. Uzņēmuma tradīcijas ir aizsākušās 1976. gadā, kad tika organizētas pirmā loterijas un izlozes. Par mūsdienīgā Loto dzimšanas dienu var uzskatīt 1993. gada 10. janvāri, jo šajā dienā tika organizēta pirmā skaitļu loterijas Latloto 5 no 35 izloze. 1996. gadā skaitļu loterija Latloto 5 no 35 tika pārcelta uz online vidi un šo izlozi bija iespējams jau spēlē online vidē.

Vēstures fakti

Kopš 1996. gada Loto savu loteriju klāstu ir papildinājuši ar daudzām jaunām loterijām. Kā piemēram 1997. gadā Loto skaitļu loteriju Latloto 5 no 35 papildināja ar papildspēles Džoker funkciju un 2001. gadā uzsāka skaitļu loterijas Keno tirdzniecību. 2002. gada pavasarī saulesgaismu ieraudzīja šodien tik populārā TV skaitļu izloze SuperBingo. SuperBingo bija pirmā TV izloze ar auditorijas spēlēm Latvijas ēteros. 2005. gadā Loto sāka piedāvāt iespēju iegādāties savas loterijas online vidē ar iLOTO sistēmu. Bet 2011. gadā uzsāka momentloteriju tirgošanu online vidē.

Latvijas Loto galvenais mērķis ir izklaidēt Latvijas iedzīvotājus un piesaistīt to brīvos līdzekļus. Daļa no piesaistītajiem līdzekļiem tiek izmaksāti laimestos citiem Loto dalībniekiem, bet daļa summas nonāk atpakaļ valsts budžetā.

Latvijas Loto veidi

Latvijas Loto piedāvā 12 momentloterijas jeb nokasāmās kartītes, 25 interaktīvās momentloterijas. 6 loterijas ar diviem papildspēles Džokers variantiem. Visas momentloterijas un skaitļu loterijas tiek tirgotas gandrīz 900 tirdzniecības vietās visā Latvijā.

No katra 1 eiro, kas tiek iztērēts iegādājoties kādu no Loto produktiem:

  • 58 centi tiek atmaksāti atpakaļ laimestos,
  • 26 centi tiek iemaksāti valsts budžetā, kā nodokļi un dividendes,
  • 11 centi tiek novirzīti izložu un loteriju organizēšanai. Tā skaitā arī TV pārraižu organizēšanai,
  • 5 centi tiek novirzīti momentloteriju izgatavošanai un nogādāšanai pie klientiem.

Latvijas iedzīvotāji 2020. gadā iegādājās Latvijas Loto produkciju 57 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumam, spēļu zālēs Fēnikss 2020. gadā Latvijas iedzīvotāji atstāja 36 miljonus eiro. Šādus ieņēmumus Loto spēja noturēt pateicoties Covid-19 ierobežojumiem, kuru laikā spēļu zāles bija slēgtas, bet Loto produkcija bija brīvi pieejama un tirgojās vēl lielākos apjomos, nekā tas bija pirms pandēmijas laikā.

Līdz ar stabilajiem un augošajiem ienākumiem, Valsts Akciju Sabiedrības “Latvijas Loto” valde ir ļoti labi apmaksāta. To varētu uzskatīt par vienu no visdāsnākajiem amatiem valsts pārvaldē. Tā, piemēram, Valsts Akciju Sabiedrības “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš 2020. gada algā saņēma 83 tūkstošu eiro jeb gandrīz 7 tūkstošus eiro mēnesī. Šāds algas apmērs ir pielīdzināms lielāko valsts kapitālsabiedrību vadībai.

Vai Latvijas Loto ir azartspēles?

Azartspēļu un izložu likumā ir gan azartspēļu definīcija, gan loteriju jeb izložu definīcija, bet tās ir gandrīz identiskas. Lielākā atšķirība ir tāda, ka azartspēlēs tiek iemaksāti naudas līdzekļi, kas tiek pārvērsti spēles čipos vai spēļu automātu kredītos, bet loterijām ir “līguma raksturs”. Līguma raksturu varētu interpretēt tā, ka klients Loto tirdzniecības vietā iegādājās momentloteriju, par kuru tiek izsniegts čeks, jeb pirkuma līgums. Spēļu zālēs un kazino par iegādātajiem čipiem vai naudu, kas tiek ievietota spēļu automātos, čeks netiek dots un tas arī nav jādod. Visos citos aspektos Latvijas Loto izlozes norit tieši pēc tāda paša principa, kā kazino spēle īstos kazino. Ir nejaušības princips un laimesta ieguvējs vai laimesta apjoms iepriekš nav zināms.