Latvijā azartspēļu nodoklis attiecas uz visiem laimestiem, kas iegūti azartspēlēs un izlozēs un to kontrolē Azartspēļu un Izložu likums. Ja gada laikā iegūtais laimests nepārsniedz 3000 eiro, nodoklis netiek piemērots, un spēlētājiem nav jāveic papildus maksājumi. Tomēr, ja laimests pārsniedz šo summu, tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no pārsniegtās summas. Nodokļa likme var būt 25,5% vai 33%, atkarībā no laimesta lieluma, un tas tiek aprēķināts tikai no summas, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.
Laimestu izmaksas kārtība ir atkarīga no tā, vai laimests tiek izmaksāts vienā reizē vai vairākos maksājumos. Ja laimests tiek izmaksāts vienā reizē vai viena apmeklējuma laikā, azartspēļu organizētājs ir atbildīgs par nodokļa ieturēšanu no pārsniegtās daļas. Tas nozīmē, ka, ja spēlētājs iegūst laimestu virs 3000 eiro, organizētājs ieturēs nodokli no tā daļas, kas pārsniedz šo slieksni, un nodoklis tiks samaksāts nekavējoties. Ja gada laikā ir vairāki atsevišķi laimesti, kuru kopējā summa pārsniedz 3000 eiro, tad spēlētājam jādeklarē šie laimesti savā gada ienākumu deklarācijā, un nodoklis jānomaksā no pārsniegtās summas. Tas ļauj VID (Valsts ieņēmumu dienests) sekot līdzi nodokļu maksāšanas procesam un nodrošināt, ka visi spēlētāji ievēro nodokļu prasības.
Licencētie kazino un citi azartspēļu organizētāji ir tie, kas uzņemas atbildību par nodokļu ieturēšanu no spēlētāju laimestiem virs 3000 eiro. Šī kārtība palīdz ne tikai nodrošināt, ka visi spēlētāji ievēro nodokļu prasības, bet arī veicina atklātību un godīgumu nozarē. Nodokļu ievākšana ir būtiska valsts budžeta ieņēmumu avots, un tās regulēšana nodrošina stabilu un pārskatāmu azartspēļu industriju, kas darbojas atbilstoši likumdošanas prasībām. VID veic rūpīgas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka nodokļu atskaites ir precīzas un laimestu deklarēšana tiek veikta atbilstoši likumam. Lai uzraudzītu šo procesu un nodrošinātu godīgu nodokļu maksāšanu, Latvijas azartspēļu nodokļu politika ir rūpīgi izstrādāta, iekļaujot noteikumus, kas jāpilda gan spēlētājiem, gan azartspēļu organizētājiem.
Latvijā azartspēļu nozare ir stingri regulēta un uzraudzīta, nodrošinot gan spēlētāju tiesību aizsardzību, gan valsts budžeta stabilitāti. Azartspēļu nodoklis ir viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem no šīs nozares, kas tiek novirzīti sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai, tostarp veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem. Nodokļa mērķis ir ne tikai veicināt valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kontrolēt nozari un mazināt azartspēļu negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Azartspēļu nodoklis attiecas uz visiem laimestiem, kas iegūti licencētos azartspēļu pasākumos, piemēram, spēlēs, izlozēs un citās līdzīgās spēlēs. Ja laimests pārsniedz 3000 eiro, tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kas tiek aprēķināts tikai no pārsniegtās summas. Šī sistēma nodrošina, ka spēlētāji maksā nodokļus tikai par laimestiem, kas pārsniedz noteiktu slieksni, tādējādi veicinot godīgu un pārskatāmu nodokļu iekasēšanu.
Latvijā ir arī izņēmumi, piemēram, laimesti no valsts mēroga loterijām, kas ir atbrīvoti no nodokļa. Tomēr azartspēļu organizētājiem, kas darbojas ar valsts licenci, ir pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par visiem laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro, lai nodrošinātu, ka nodokļi tiek pienācīgi iekasēti. Šī kārtība palīdz novērst nodokļu izvairīšanos un veicina godīgu azartspēļu tirgu.
Nodokļu likmes var mainīties atkarībā no laimesta apjoma un spēles veida, tomēr šo politiku regulāri pārskata, lai tās atbilstu sabiedrības interesēm un nozarei. Azartspēļu nodokļa sistēma ir būtiska, lai sabalansētu nozari un sabiedrības vajadzības, mazinātu riskus un veicinātu atbildīgu spēlēšanu. Valsts uzrauga azartspēļu organizatorus, rūpējoties par to, lai visi licencētie uzņēmumi ievērotu nodokļu prasības un novērstu nelikumīgas spēles. Tāpat tiek īstenotas izglītojošas kampaņas, lai palīdzētu spēlētājiem apzināties azartspēļu riskus un spēlēt atbildīgi. Kopumā azartspēļu nodoklis Latvijā ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu nozares regulējumu, sabiedrisko atbildību un ieguldījumus sabiedrības labklājībā.
Vai ir jāmaksā laimesta nodoklis Latvijā?
Latvijā azartspēļu nodoklis tiek piemērots laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro, un tas tiek aprēķināts atkarībā no laimesta apmēra. Ja laimests tiek izmaksāts vienā reizē vai vienas azartspēles organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, tad nodokļa likme tiek piemērota tikai laimesta daļai, kas pārsniedz 3000 eiro un to automātiski atskaita no laimesta turpat uz vietas. Savukārt, Ja spēlētājam ir vairāki atsevišķi laimesti, kuru kopējā summa pārsniedz 3000 eiro, tad šie laimesti ir jādeklarē, un nodoklis jāmaksā no pārsniegtās summas. Šāda prakse palīdz nodrošināt, ka nodokļu maksāšana tiek veikta godīgi, pat ja laimesti tiek iegūts vairākās reizēs. Azartspēļu organizētājiem nav pienākums paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par laimestiem, kuru summa ir mazāka par 3000 eiro.
Kā arī, no 2025. gada tiks ieviesta papildu 3% nodokļa likme, kas attieksies uz fiziskajām personām, kuru gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro. Šī likme tiks piemērota visiem ar nodokli apliekamiem ienākumiem, tostarp arī laimestiem. Nodokļa maksātājiem jāveic aprēķins un jāiemaksā šis nodoklis, aizpildot gada ienākumu deklarāciju.
Azartspēļu nodokļu politika Latvijā: Zaudējumu neņemšana vērā rada vilšanos spēlētājiem
Latvijas azartspēļu nodokļu politika ir izstrādāta, lai veicinātu godīgu un pārredzamu nozari, taču daudziem spēlētājiem tā var radīt vilšanos, jo tā neņem vērā spēlētāja zaudējumus. Piemēram, ja spēlētājs zaudējis 4000 eiro azartspēlēs un pēc tam iegūst laimestu 3500 eiro, nodoklis tiks aprēķināts no laimesta pārsniegtās daļas, kas šajā gadījumā ir 500 eiro. Turklāt, pat ja spēlētājs ir iemaksājis 5000 eiro depozītu un vēlāk nolēmis izņemt šo summu, nodoklis tāpat tiks aprēķināts no daļas, kas pārsniedz 3000 eiro, neskatoties uz to, ka šī summa ir depozīts, nevis laimests. Tas nozīmē, ka nodoklis tiek piemērots neņemot vērā iepriekšējos zaudējumus vai depozītu, kas daudziem spēlētājiem šķiet neskaidrs un nesamērīgs.
Spēlētājiem būtu svarīgi saņemt skaidrojumu par to, kā nodokļa sistēma darbojas, un kā tiek aprēķināti viņu laimesti. Tāpat būtu vēlams, lai šī sistēma būtu elastīgāka un ņemtu vērā spēlētāja iepriekšējos zaudējumus un/vai depozītu, kas veidotu taisnīgāku nodokļu piemērošanu. Lai gan šī politika var šķist sarežģīta un nelabvēlīga, tai ir arī pozitīvi aspekti – tā nodrošina pārredzamību, palīdz novērst nelikumīgas darbības un saglabā stabilitāti valsts budžetā. Tomēr ir svarīgi arī ņemt vērā spēlētāju intereses un veikt izmaiņas, kas palīdzētu saglabāt līdzsvaru starp valsts ieņēmumiem un spēlētāju tiesībām.
Nodokļu nemaksāšana un tās sekas: kā spēlētāji izvairās no laimestu deklarēšanas
Daudziem azartspēļu spēlētājiem Latvijā ir kārdinājums nenorādīt savus laimestus gada ienākumu deklarācijā. Viņi to dara, lai samazinātu nodokļu slogu vai izvairītos no liekām pārbaudēm, īpaši, ja laimesti ir nelieli un bieži. Spēlētāji, kas iegūst lielākus laimestus, var nevēlēties maksāt laimesta nodokli, baidoties, ka tas radīs nevajadzīgu uzmanību no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Tāpat daži spēlētāji, it īpaši tie, kas spēlē ārvalstu kazino, izvēlas ignorēt nepieciešamību norādīt laimestus, uzskatot, ka tas ir pārāk sarežģīti un laikietilpīgi. Taču visbiežāk spēlētāji, kas laimē mazākas summas, izvēlas nenorādīt šos ienākumus gada deklarācijās. Piemēram, spēlētājs var laimēt 700 eiro desmit reizes gadā un katru reizi izņemt šos laimestus skaidrā naudā kazino. Ja katrs laimests ir mazs un nepārsniedz 3000 eiro, spēlētājs var uzskatīt, ka tas nav jānorāda deklarācijā vai vienkārši izlaiž šo soli, lai nemaksātu nodokli. Tomēr jāatceras, ka ir jādeklarē visi laimesti, un tiem pārsniedzot 3000 eiro slieksni gadā tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Šāda rīcība rada nevienlīdzību, jo spēlētāji, kuri godprātīgi deklarē savus ienākumus, tiek apgrūtināti ar lielāku nodokļu slogu, kamēr citi, kas izvairās no deklarēšanas, paliek nesodīti. Tas bieži ir saistīts ar izpratnes trūkumu par nodokļu sistēmu vai uzticības trūkumu tajā. Daži spēlētāji uzskata, ka nodokļi ir pārāk augsti, un meklē veidus, kā tos apiet.
Ja spēlētājs uzkrāj ievērojamu summu no vairākiem mazākiem laimestiem vai iegūst laimestus ārzemju kazino un šo summu nenorāda gada deklarācijā, nodokļu iestādes var secināt, ka tas ir darīts, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tā rezultātā var tikt piemēroti sodi un pat nopietnas juridiskas sekas.
Lai uzlabotu šo situāciju, ir nepieciešams veidot lielāku izpratni par nodokļu sistēmu un tās nozīmi sabiedrībā. Informējošas kampaņas, kas skaidro, kāpēc ir svarīgi norādīt visus ienākumus, var palīdzēt spēlētājiem labāk izprast šo jautājumu. Tāpat, vienkāršojot deklarēšanas procesu un piedāvājot tiešsaistes platformas, kurās var ātri un viegli norādīt laimestus, varētu samazināt vēlmi slēpt ienākumus. Tas palīdzētu veidot lielāku uzticību nodokļu sistēmai un nodrošinātu godīgāku spēli.
Ja azartspēļu organizētāja izmaksātā laimesta summa pārsniedz 3000 eiro, tiek piemērota nodokļa ieturēšana. Tas ir saistīts ar vairākiem noteikumiem:
Ja laimests tiek izmaksāts vienā reizē un tas pārsniedz 3000 eiro, azartspēļu organizētājam ir pienākums ieturēt nodokli no laimesta. Nodokļa likme tiek aprēķināta atkarībā no laimesta summas:
Laimesta daļa, kas pārsniedz 3000 eiro, bet ir mazāka par 105 300 eiro, tiek aplikta ar 25,5% nodokļa likmi.
Laimesta daļa, kas pārsniedz 105 300 eiro, tiek aplikta ar 33% nodokļa likmi.
Ja laimests tiek izmaksāts summējot visus laimestus apmeklējuma laikā (t.i., spēlētājs laimestus iegūst vairāku spēļu laikā), tad nodoklis tiek ieturēts, kad spēlētājs pamet azartspēļu vietu:
Spēlētājam jānodod žetoni vai biļetes azartspēļu organizētājam, lai tas varētu aprēķināt gūto laimestu un ieturēt nodokli, ja tas pārsniedz 3000 eiro.
Nodokļa piemērošana interaktīvajām spēlēm
Ja laimests tiek iegūts interaktīvās azartspēlēs (online spēlēs), organizētājam ir jāsniedz informācija spēlētājam par laimesta apmēru un ieturēto nodokli. Ja laimesta summa pārsniedz 3000 eiro, spēlētājam ir jānorāda arī nodokļa ieturējums savā gada ienākumu deklarācijā.
Azartspēļu nodokļa likmes un objekti
Nodokļa likmes tiek piemērotas ne tikai laimestiem, bet arī uz azartspēļu organizēšanas objektiem, piemēram, spēļu automātiem, ruletes galdos, kāršu spēlēm u.c. Atkarībā no spēles veida tiek piemērotas šādas likmes:
Azartspēļu automāti: Nodoklis tiek piemērots par katru automātu, kas ir uzstādīts spēļu vietā. Nodokļa likme ir 6204 eiro par katru spēles vietu.
Rulete (cilindriskā spēle): Nodoklis tiek piemērots par katru ruletes spēles galdu, kas ir uzstādīts. Nodokļa likme ir 33 696 eiro par katru ruletes galdu.
Kāršu un kauliņu spēles: Nodoklis tiek piemērots par katru galdu, kur šīs spēles tiek organizētas. Nodokļa likme ir 33 696 eiro par katru galdu.
Bingo spēles: Nodokļa likme tiek piemērota pēc spēles organizēšanas ieņēmumiem, kas ir 10% no iegūtajiem ieņēmumiem.
Totalizatori un derības: Nodokļa likme ir 15% no organizēšanas ieņēmumiem.
Telekomunikāciju spēles: Ja azartspēles tiek organizētas izmantojot telekomunikācijas (t.i., online azartspēles), nodokļa likme ir 12% no spēles organizēšanas ieņēmumiem.
Azartspēļu nodokļa licencēšana un nodevas
Lai varētu organizēt azartspēles, uzņēmumiem ir jāsaņem atbilstoša licence, un par tās izsniegšanu ir jāmaksā valsts nodevas, kuru apmērs ir atkarīgs no azartspēļu organizēšanas veida un mēroga:
Azartspēļu organizēšanas licences izsniegšana (tai skaitā interaktīvajām spēlēm) maksā 427 000 eiro.
Ja azartspēļu organizēšana notiek tikai interaktīvajos pakalpojumos (online spēles), nodevas apmērs ir 200 000 eiro.
Azartspēļu organizēšanas vietas licences izsniegšana:
Kazino – 30 000 eiro.
Spēļu zāle vai bingo zāle – 4 500 eiro.
Totalizators vai derību vieta – 2 000 eiro.
Azartspēļu pakalpojumu sniegšana un nodevas
Ja uzņēmums nodrošina azartspēļu pakalpojumus, ir jāmaksā nodevas, kas ir atkarīgas no izmantoto spēļu iekārtu skaita:
Ja tiek izmantotas vairāk par 25 azartspēļu iekārtām (tai skaitā kāršu, kauliņu spēles un ruletes galdi, lototroni), nodevas apmērs ir 400 000 eiro.
Ja tiek izmantotas 25 vai mazāk iekārtas, nodevas apmērs ir 120 000 eiro.
Ja uzņēmums sākotnēji ir samaksājis mazāku nodevu, bet pēc tam palielina azartspēļu iekārtu skaitu, tam ir jāveic papildu maksājumi:
Ja iekārtu skaits pārsniedz 25, ir jāpiemaksā 280 000 eiro nodokļa starpība.
Ja tiek pārsniegts 25 iekārtu skaits, un nodevas maksājums vēl nav veikts, uzņēmumam ir jāmaksā 400 000 eiro.
Azartspēļu nodevas par licencēm izložu organizētājiem
Izložu organizētājiem arī ir jāveic dažādi maksājumi par licencēm atkarībā no izložu apmēra:
Valsts mēroga izlozes: Nodeva ir 14 230 eiro gadā.
Vietēja mēroga izlozes: Nodeva ir 720 eiro gadā.
Momentloterijas: Valsts mēroga momentloterijām nodeva ir 1000 eiro par izlozi, vietēja mēroga momentloterijām – 720 eiro.
Interaktīvās izlozes: Nodeva ir 10 000 eiro gadā.
Specifiskas nodevas par biļešu izsniegšanu
mJa tiek izdotas jaunas biļešu sērijas, piemēram, momentloterijām, valsts nodeva par biļešu sēriju ir:
Latvija ir ieviesusi stingru normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu caurskatāmu un labi regulētu tiešsaistes azartspēļu tirgu, atbilstoši Azartspēļu un Izložu likumam. Šī likumdošana nosaka prasības gan klātienes, gan tiešsaistes azartspēļu operatoriem, kas vēlas piedāvāt pakalpojumus Latvijas spēlētājiem. Saskaņā ar šo likumu, visi operatori, neatkarīgi no tā, vai tie ir iekšzemes vai ārvalstu, ir jāsaņem derīga Latvijas Azartspēļu uzraudzības iestādes (IAUI) licence, lai varētu piedāvāt savus pakalpojumus Latvijā. Svarīgi atzīmēt, ka Latvija nenosaka pilnīgu piekļuves bloķēšanu ārvalstu tiešsaistes kazino, kas nav saņēmuši licenci valstī. Tomēr Latvijas iestādes aktīvi strādā pie aizlieguma nelicencētiem operatoriem reklamēt savus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi samazinot nelegālu un nereģistrētu pakalpojumu pieejamību.
Ārvalstu tiešsaistes kazino, kas darbojas Latvijā, saskaras ar īpašiem nodokļu nosacījumiem. Tiem ir jāveic maksājumi par 10% nodokli no bruto spēļu ieņēmumiem, kas gūti no Latvijas spēlētājiem. Šis nodoklis tiek izmantots, lai finansētu atbildīgu azartspēļu iniciatīvas un veicinātu ilgtspējīgu, regulētu tiešsaistes azartspēļu tirgu Latvijā.
Ja Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs gūst laimestu ārvalstīs, viņam ir pienākums šos ienākumus norādīt gada ienākumu deklarācijā, kas tiek iesniegta Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas attiecas uz visiem ienākumiem, tostarp arī laimestiem, kas iegūti ārvalstīs. Svarīgs aspekts ir tas, ka, ja no laimesta ārvalstīs jau ir ieturēts nodoklis, tad aizpildot gada ienākumu deklarāciju, deklarētā summa tiek samazināta par nodokli, kas jau samaksāts ārvalstīs. Šajā gadījumā ir jāapliecina ārvalstīs samaksātais nodoklis ar dokumentiem, ko izsniedz attiecīgā ārvalsts nodokļu iestāde. Šajā dokumentā jānorāda apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa. Latvijā piemērotie nodokļi nevar pārsniegt to nodokli, kas jau samaksāts ārvalstīs. Ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks par Latvijas aprēķināto nodokli, Latvijas nodokļa maksātājam būs jāsedz starpība. Tomēr, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis pārsniedz Latvijas aprēķināto nodokli, starpība netiek atgriezta. Šī sistēma nodrošina izvairīšanos no dubultā nodokļa sloga, kas varētu rasties, ja no laimesta būtu jānomaksā nodoklis gan ārvalstīs, gan Latvijā.
Jaunākie grozījumi nodokļu likumos Latvijā
No 2025. gada ir ieviesta papildus 3% nodokļa likme fiziskām personām, kuru gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro. Šī nodokļa likme attieksies uz visiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tostarp darba algu, ienākumiem no saimnieciskās darbības, īpašuma izīrēšanas, kapitāla pieauguma, kā arī procentu ienākumiem, dividendēm u.c. Papildu 3% nodoklis tiks aprēķināts tikai no ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā, un to jāmaksā saņēmējam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Turklāt grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra ir paaugstināta izložu nodokļa likme no 10% uz 15% (arī momentloterijām) un azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrācijas nodeva tiks palielināta no 37 000 eiro līdz 45 000 eiro gadā.
Azartspēļu tiesību aktu un nodokļu regulējumi nākotnē
Sākot ar 2027. gadu, tiks paaugstināta azartspēļu nodokļu likme vairākām spēļu kategorijām. Tā, piemēram, nodoklis par katru azartspēļu automātu spēles vietu tiks paaugstināts no 6204 eiro līdz 7440 eiro par kalendāro gadu, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlēm – no 33 696 eiro līdz 40 440 eiro par katru galdu. Tāpat tiks palielināta nodokļa likme veiksmes spēlēm pa tālruni, totalizatoriem un derībām līdz 18% no organizēšanas ieņēmumiem, kā arī bingo spēlēm – līdz 12%. Interaktīvajām azartspēlēm nodokļa likme tiks paaugstināta līdz 15%.
Nākotnē, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un globālās tendences, azartspēļu likumi un nodokļu regulējumi kļūs vēl sarežģītāki un detalizētāki. Daudzas valstis, arī Latvija, izstrādās likumus, kas regulē tiešsaistes azartspēles un ārvalstīs piedāvātos azartspēļu pakalpojumus. Sadarbība starp valstīm kļūs ciešāka, lai novērstu nelikumīgas azartspēles un aizsargātu spēlētāju intereses. Azartspēļu organizētājiem būs jānodrošina stingrāka atbilstība likumdošanai, ieskaitot pienākumu ziņot par spēlētāju laimestiem un veikt nepieciešamos nodokļu ieturējumus. Tāpat tiks pievērsta lielāka uzmanība atbildīgai spēlēšanai, pieprasot organizētājiem ieviest sistēmas, kas nodrošina aizsardzību pret atkarību un veicina spēlētāju izglītošanu. Ņemot vērā digitālās vides pieaugumu, var sagaidīt arī jaunu regulējumu ieviešanu, kas nodrošinās azartspēļu drošību un godīgumu tiešsaistes platformās, kā arī aizsargās spēlētājus no krāpnieciskām darbībām un nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem.
